Gunta, Ginta, Gunda

„Dons Kihots” un „Šeherezade” uz Latvijas Nacionālās operas skatuves

15. un 16. decembrī Latvijas Nacionālajā operā ar viesizrādēm uzstāsies Maskavas valsts teātris "Krievu balets", kura mākslinieciskais vadītājs ir talantīgais krievu dejotājs, pasaules baleta zvaigzne Vjačeslavs Gordejevs, vēsta "Art Forte" PR un mārketinga speciāliste Kristina Šemanacova.

Teātris "Krievu balets" iemantojis slavu kā viens no autoritatīvākajiem Krievijas baleta kolektīviem, bet viesizrādēs pasaulē atzīts par "Eiropas labāko baleta kolektīvu". "Krievu baletam" pasaules atzinību nesuši ne tikai klasiskās horeogrāfijas šedevri un virtuozi dejotāji, bet arī Vjačeslava Gordejeva iestudējumi – sākot no horeogrāfiskām miniatūrām līdz visdažādāko žanru, stilu un tēmu pilnmetrāžas izrādēm.

Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tiks piedāvāti slaveni baleti: svīta no baleta "Dons Kihots" pēc Migela Servantesa romāna, Vjačeslava Gordejeva librets, Mariusa Petipa horeogrāfija, un "Šeherezade", kuru pēc arābu pasaku "Tūkstots un viena nakts" motīviem radījis Mihails Fokins.

Balets "Dons Kihots" pēc spāņu rakstnieka Migela de Servantesa Saavedras romāna "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" ir viens no labākajiem slavenā horeogrāfa Mariusa Petipa darbiem. Mūziku baletam sarakstījis čehu komponists Ludvigs Minkuss. Mariuss Petipa pats vērsās pie Minkusa ar piedāvājumu uzrakstīt baletu pēc sava scenārija. Petipa daudz ceļojis pa spāņu pilsētām, iedziļinoties vietējās folkloras tradīcijās un garā, un spējis lieliski šīs tradīcijas atainot uz skatuves, radot baletu ar nepārspējamu horeogrāfisku nokrāsu īpatnībām un bagātībām.

"Dons Kihots" ir viens no tiem klasiskajiem baletiem, kas sevī slēpj kaut ko unikālu. Kāds ir lielākais noslēpums? Tā lielais optimisms. Tajā ir mūzika, ritms, gaisma. Iespējams, līdzīgu ainu redzēja Servantess, kas par tautas kaismīgajām dejām rakstīja: "Izskatījās it kā joņotu pats Prieks un virpuļotu pati Jautrība". Tāpat notiek arī izrādē, kur pāri plūstošā jautrība izraisa emocijas skatītāju zālē.

Tajā mutuļo kaislības, kūsā dzīva dzīve. Galvu reibina kaismīgas skaistules, greizsirdībā slīgst tumsnēji mačo, un tas viss notiek uz nevaldāmas jautrības fona spāņu pilsētas laukumā, kur atrasta vieta arī klasisko dejotāju virtuozajai meistarībai.

XIX – XX gadsimtu mijā Krievijas baleta vidē parādījās "liktenīgs orientālisms". Plašu piekrišanu iemantoja tēma par erotisku sievieti-vampīru, kas barojas no vīrieša enerģijas. Baleta orientālisms lieliski iemiesojies Mihaila Fokina darbos, no kuriem pats slavenākais ir "Šeherezade" (1910). Balets iestudēts pēc slavenajām no "Tūkstots un viena nakts" pasakām ar Nikolaja Rimska-Korsakova mūziku.

Vjačeslava Gordejeva iestudētā "Šeherezades" versija cieši saistīta ar Fokina izrādes estētiskajām koncepcijām, un tā kļuva par otrās Krievu sezonas Parīzē spilgtāko uzvedumu. Izrādes autors saudzīgi saglabājis Fokina horeogrāfijas "burtu un garu" emocionālās plastiskās atklāsmēs tapušajās mizanscēnās, burtiski pārņemot stafeti un savā veidā attīstot slavenā priekšteča idejas.

Angļu "Western Morning News" atzinusi: "Reti kuram paveicies atainot Krievijas mūsdienu talantu tādā spožumā..". Vācijā "Krievu balets" saņēma "Zelta baleta" titulu, kas liecina par vairāk nekā 100 000 skatītāju auditoriju, kas apmeklējusi trupas izrādes vienas turnejas laikā.

Biļetes Latvijas Nacionālās operas un tīkla "Biļešu paradīze" kasēs.

Jaunākie raksti